Regulāri - reizi gadā - apmeklēt urologu stiprā dzimuma pārstāvjiem vajadzētu sākt jau 45-50 gadu vecumā. Statistikas dati liecina - 50 gadu vecumā prostata ir palielināta 50% kungu.
Mediķi gan teic - prostatas saslimšanu cēloņi precīzi nav zināmi. Tie var būt saistīti gan ar uztura paradumiem, gan neveselīgu dzīvesveidu, bet šie faktori ietekmē jebkuru organisma sistēmu, arī uroloģisko. Taču ir zināms, ka apmēram 10% vīriešu prostatas problēmas tiek pārmantotas. Ja ir zināms, ka tēvs, vectēvs slimojis ar līdzīgu kaiti, viņu pēcnācējiem uzmanīt savu vīrišķo veselību vajadzētu jo īpaši.
«Tā ir tā lielākā problēma - kā vīrieti dabūt pie ārsta. Taču tāpat kā automašīnai vajadzīga tehniskā apskate, arī vīriešiem jau agrīnā senioru vecumā reizi gadā pie urologa ir jāaiziet, kaut arī šķiet, ka nekas nekaiš,» uzsver P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas urologs Ivars Smiltens. Prostatas saslimšanu agrīnā stadijā ievērojamu traucējumu var nebūt, taču kaite var attīstīties līdz vēža stadijai - diemžēl arī tā sākumstadijā faktiski nekādu simptomu nav. Prostatas ļaundabīgais audzējs var būt maz agresīvs, vidēji un ļoti agresīvs. Ja audzēja šūnu ir ļoti daudz, no dzīves var nākties šķirties gada laikā.
Agrā senioru vecumā mediķi visbiežāk novēro labdabīgu priekšdziedzera hiperplāziju jeb prostatas adenomu. «Tā ir labdabīga saslimšana, kurai sākumā ir maz izteiktu klīnisko simptomu. Tāpēc kungiem gados īpaša uzmanība būtu jāpievērš urinēšanai. Ir vairāki apakšējo urīnceļu darbības traucējumu simptomi, kas norāda uz izmaiņām: vājāka urīna strūkla, sākotnēja urinēšanas aizture, tā saucamā pavēles urinācija, kad nepieciešamība doties uz tualeti rodas pēkšņi, spēcīgi un grūti apturami. Arī bieža urinēšana, kad naktī tualete jāapmeklē trīs četras reizes, var būt simptoms,» skaidro I. Smiltens.
Bieži vien kungi līdzīgas pazīmes noraksta uz vecumu, tomēr, kā norāda urologs, tās parasti ir saistītas ar prostatas, nevis gadu skaita palielināšanos. Protams, cēlonis biežai urinēšanai var būt arī pāraktīvs, nervozs urīnpūslis, nervu sistēmas darbības traucējumi, slikts naktsmiegs kā cēlonis, urīndzenošo medikamentu lietošana, cukurslimība, arī ēšanas, dzeršanas paradumi, tomēr tikai mediķis var noteikt precīzu diagnozi.
« Urinēšanas traucējumi būtiski ietekmē dzīves kvalitāti. Ja lauku onkulim bieža tualetes apmeklēšana var netraucēt dzīvot, augstskolas mācībspēkam, kurš nevar nolasīt lekciju, neapmeklējis tualeti, dzīves kvalitāti tas ietekmēs. Urologi bieži par šo jautājumu runā ar ģimenes ārstiem, atgādinot nepieciešamību kungus mudināt atrast laiku un iespējas izvērtēt savu veselības stāvokli ar IPSS anketas palīdzību,» stāsta I. Smiltens. Mediķis uzsver vēlreiz: «No urologa nevajag baidīties! Vispirms pacients un ārsts sarunājas. Dažkārt lūdzam aizpildīt arī tā saucamo urinācijas diensgrāmatu. Vēl būs nepieciešama urīna un prostatas specifiskā antigēna analīzes - asinsanalīzēs parādās agrīnie rādītāji. Ja tie ir paaugstināti, būs nepieciešami papildu izmeklējumi - prostatas ļaundabīgu saslimšanu nedrīkst palaist garām tās sākuma stadijā!»
Tiesa, arī prostatas adenoma nav gluži nekaitīgs labdabīgs audzējs, jo tai var būt piecas nopietnas komplikācijas.
Prostatas adenomas ārstēšanai mediķi izmanto visai plašu medikamentu klāstu, sākot ar homeopātiskajiem preparātiem, piemēram, ķirbju sēklu eļļu. Jāņem vērā, ka dažiem no aptiekās nopērkamajiem līdzekļiem gan ir tikai placebo efekts - maznozīmīgu simptomu gadījumā, iespējams, var palīdzēt arī tie. Taču pie izteiktākiem simptomiem jārēķinās, ka būs jālieto ķīmiskie preparāti.
Ja ir nepieciešamība, ārsts var nozīmēt arī ultrasonogrāfisko izmeklēšanu, kurā iespējams noteikt prostatas dziedzera apmēru, urīnpūšļa stāvokli un tā saturu. Pacientam uz izmeklēšanu jāierodas ar pilnu urīnpūsli, pēc pirmās izmeklēšanas urīnpūslis būs jāiztukšo, tad apakšējos urīnceļus speciālists pārbaudīs vēlreiz. Ja izmeklēšanas gaitā urīnpūslī konstatē tā saucamo atlieku urīnu, tā ir pazīme, ka prostatas adenoma sākusi dekompensēties - urīnpūslis nespēj pilnībā iztukšoties un šis sarežģījums var novest pie nieru mazspējas. Tā ir viena no prostatas adenomas komplikācijām.
Otra ir atkārtotas recidivējošas urīnceļu infekcijas - pamatā saistītas ar urīnpūšļa regulāru neiztukšošanos, tā izraisot infekciju attīstību. Trešā komplikācija bieži novērota pēc Jāņiem vai apjomīgas alus lietošanas - tā ir akūta pilna urīna aizture. Šādos gadījumos pacientam nākas urīnpūslī ievietot katetru.
Ceturtā komplikācija ir asinis urīnā - šādos gadījumos ārsts ir jāapmeklē obligāti, būs nepieciešama arī nopietna izmeklēšana. «Asinis urīnā, it sevišķi, ja nav sāpju un urinācijas traucējumu, var būt ļaundabīga urīnpūšļa vai nieru audzēja pazīme,» norāda I. Smiltens. Piektā ir urīnpūšļa akmeņi. «Akmeņi urīnpūslī kungiem gados ir visbiežāk novērotā prostatas adenomas komplikācija. Parasti sarežģījumi ar prostatas adenomu senioriem sāk izpausties 70-80 gadu vecumā, un šajā vecumā visvairāk atklāj prostatas ļaundabīgos audzējus,» novērojis I. Smiltens.
Adenomas operācija ir nepieciešama visos komplikāciju gadījumos. «Vienreiz urīnceļu infekciju varam «nokaut» ar antibiotikām, bet, ja tā atkārtojas, adenoma ir jāoperē. Asiņošanas gadījumā vispirms izslēdzam visus citus iemeslus, kas var to izraisīt. Tikai tad, ja izslēgti ļaundabīgie audzēji, var secināt, ka asiņošanas cēlonis ir prostata, un to ārstē ar zālēm. Operācijas ir dažādas. Mūsdienās visbiežāk pielieto endoskopiskās operācijas, kuras veic caur urīnizvadkanālu - tādējādi tiek izgriezti prostatas labdabīgie audi. Visa prostata tiek izņemta tikai ļaundabīgu saslimšanu gadījumos, ķirurģiski iejaucoties caur vēdera priekšējo sienu. Labdabīgu audzēju, ja prostata nav pārāk liela - lielāka par 80-100 gramiem, varam izārstēt caur urīnizvadkanālu,» atklāj urologs un piebilst: «Kungiem gados ieteicams veikt pēc iespējas vienkāršāku un no anestēzijas viedokļa saudzējošāku operāciju. Kā jebkurai, arī šai operācijai nepieciešamas ļoti stingras un pamatotas indikācijas, tad arī operācijas rezultāts ir labs.»
Pēc operācijas kungiem nav jāuztraucas par seksuālās aktivitātes saglabāšanu - kāda tā ir bijusi pirms operācijas, tāda saglabāsies arī pēc tās. Vienīgi jārēķinās, ka turpmāk nāksies sadzīvot ar tā saucamo sauso orgasmu jeb retrogrādo ejakulāciju, kas ir saistīta ar viena slēdzējmuskuļa zaudēšanu. Taču urinēšana uzlabosies, un tas ir daudz dzīves kvalitātes uzlabošanā.
Atveseļošanās periods pēc operācijas ilgst mēnesi. Šajā laikā nav jāraizējas, ka nāksies izmantot pamperus - tas arī potenciālos pacientus biedē visvairāk. «Ja slimība nav pārāk ielaista, viss norit veiksmīgi. Ļaundabīgu prostatas audzēju atklājot un izoperējot laikus, piecus gadus turpmāk nodzīvo 100% visi pacienti. Desmit gadus nodzīvo 70-80% pacientu. Taču nelaime tā, ka bieži vien audzējus atklājam pārāk vēlu,» rūpēties par veselību mudina urologs I. Smiltens.
Ārstu praksē “Alpino Pērle “ urologs Ivars Smiltens pieņem otrdienās. Tālrunis informācijai un pierakstam ; 22322242
Raksta avots : https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/kapec-der-parvaret-bailes-no-urologa-14089274
.png)
